No 18. – 24. novembrim visā Eiropā, arī Latvijā, norisinās “Drošākas spēles nedēļa”.
Tās ievaros iesaistītās puses – politikas veidotāji, azartspēļu operatori, ar nozari saistītās t.sk. ar kaitējuma mazināšanu saistītās sabiedriskās organizācijas un citas ieinteresētās personas no visas Eiropas diskutēs par inovācijām un labās prakses piemēriem drošas spēles veicināšanai, kā arī uzticamu datu nozīmi politikas veidošanā. Reģistrēties dalībai vebināros var te: https://ej.uz/ibo1. Savukārt, azartspēļu operatori, t.sk. Latvijā, atkārtoti uzsvērs pamatprincipus, kas jāievēro spēlētājiem, lai spēle saglabātu izklaides raksturu un būtu droša.
“Jāsāk ar pārliecināšanos, ka operators, kura piedāvāto izklaidi vēlaties izmantot, ir licencēts Latvijā. Tas garantē gan personas datu aizsardzību, gan to, ka spēlei netiks pielaisti cilvēki, kas sevi iekļāvuši pašatteikušos reģistrā, gan laimestu izmaksu, un ir uzticams visos citos spēlētāju interešu aizsardzības aspektos,” saka Margrieta Akmens, SIA “Alfor” korporatīvās komunikācijas un sociālās atbildības vadītāja. “Savukārt, jau uzsākot spēli, spēlētājam pašam jāievēro trīs galvenie likumi. Spēle domāta piedzīvojumam un emocijām, un nav papildu ienākumu avots. Tāpat kā jebkurā citā izklaidē, nepieciešams noteikt spēlei atvēlēto laiku un finanses, un stingri tas jāievēro. Un visbeidzot – slikts garastāvoklis vai reibums nav sabiedrotais.”
Socioloģiskie pētījumi liecina, ka neveselīgi izklaides paradumi azartspēļu nozarē raksturīgi 6-7% klientu. Šie rādītāji ir līdzīgi visās valstīs. Tie ir cilvēki ar pazeminātu impulsu kontroli, kuru lēmumi un izvēles ir balstīti kļūdainos uzskatos. Neskatoties uz to, ka azartspēles ir viena no regulētākajām un stingrāk uzraudzītajām nozarēm, tieši šīs spēlētāju daļas aizsardzība ir visizaicinošākā gan nozarei pašai, gan valstij, un prasa visu iesaistīto pušu ciešu sadarbību.
Aizvadītajās desmitgadēs azartspēļu nozare ieviesusi praksē virkni kā uz prevenciju, tā seku novēršanu orientētu iniciatīvu. Piemēram, nodibināta biedrība “Esi brīvs!”, izveidota “Droša Spēle”, darbojas atbalsta tālrunis un arī pašpalīdzības mājaslapa. Tāpat spēļu zālēs ir izvietoti brīdinājumi un paštesti, kā arī pieejams iesniegums iekļaušanai pašatteikušos reģistrā, bet darbinieki ir apmācīti atpazīt problemātiskas spēles pazīmes un piedāvāt informāciju par pašdisciplīnas un arī palīdzības iespējām.
