Spriežot pēc informācijas, kas atrodama senās Ķīnas, Indijas, Ēģiptes un Romas impērijas rakstiskajos avotos un arheoloģisko pētījumu rezultātos, pirmās azartspēles cilvēce iepazinusi jau vismaz pirms 4000-5000 gadiem. Norādes uz „gadījuma veiksmi” un „spēli” rodamas mutvārdu tradīcijās, zīmējumos un hieroglifos, tādējādi nošķirot spēka cīņas un citas taktiskās spēles no tām, kurās izšķiroša loma ir laimīgam gadījumam.
Šādu spēļu elementi tika izmantoti gan brīžos, kad jāpieņem izšķirošs lēmums par valsts likteni (piemēram, velkot lozes senajā Grieķijā), gan kaujas laukā. Piemēram, 250. gadā gotu robežsargu vienība sastapās ar romiešiem – kad uzvara jau bija barbaru rokās, romieši piedāvāja noteikt kaujas iznākumu, metot monētu. Šādas „izlozes” rezultātā barbariem nācās padoties romiešiem, nonākot viņu gūstā.
Vēlākos laikos dažādas kāršu, kauliņu u.c. spēles kalpoja par laika īsināšanas un izklaides veidu dažāda līmeņa galminiekiem karaļu un muižnieku pilīs, līdz ar to kļūstot zināmā mērā par augsta sociālā stāvokļa un varas neatņemamu sastāvdaļu.
Amerikas Savienotajās Valstīs tieši ieņēmumi no loterijām savulaik ļāva finansēt brīvības cīnītāju armiju, kura izkaroja neatkarību savai jaunajai valstij. 18./19. gadsimtā loterijas šai valstī kļuva par nozīmīgu valsts budžeta ienākumu avotu, tomēr 19. gadsimta beigās Kongress pieņēma lēmumu aizliegt visa veida azartspēles, kas rezultātā kļuva par pagrīdes nodarbi.
Šie aizliegumi tika mīkstināti tikai 20. gadsimta 30. gados, ap šo pašu laiku īpaši populāras kļuva zirgu sacensības, kā arī, legalizējot azartspēles, Nevadas štatā sāka veidoties šodien visā pasaulē pazīstamā Lasvegasa.
Spēļu kauliņi
Spēļu kauliņi tiek mesti jau vairāk nekā 2000 gadus. Šī spēle ir cēlusies senajos laikos no kaulu ripināšanas spēlēm. Ir pierādīts, ka kauliņu mešana ir vissenākais azartspēļu veids. Informācija par spēļu kauliņiem ir atrodama jau Marko Polo liecībās.
Čingishans, senās Ēģiptes valdnieki un antīkās Grieķijas iedzīvotāji bija pazīstami ar spēļu kauliņiem kā pareģošanas un izklaides līdzekli. Arī Amerikas indiāņiem – actekiem un maijiem, kā arī afrikāņiem un eskimosiem ir bijušas savas kauliņu spēles.
Sākumā par spēļu kauliņiem kalpoja dzīvnieku zobi un kauli, akmeņi un koka nūjiņas, kas primitīvajās raganu un šamaņu kultūrās tika izmantoti pareģošanai. Mūsdienu spēļu kauliņu forma ir radusies no kādas budistu spēles.
Līdz ar spēļu kauliņu evolūciju attīstījās arī krāpšanās māksla. Ar savām krāpšanās prasmēm sevišķi pazīstami bija romieši.
Kārtis
Kāršu izcelsme nav precīzi zināma. Pirmie ticamie fakti par kāršu vēsturi liecina, ka tās Eiropā parādījās 13. gs. no vidējiem austrumiem. Daudzi zinātnieki uzskata, ka ķīnieši bija pirmie, kas ieviesa kārtis, jo viņi galu galā izgudroja papīru. Ir zināms, ka mūsdienās izmantotā kāršu versija parādījās islāma valstīs un civilizētajā pasaulē nonāca ar eiropiešu starpniecību.
Franči bija pirmie, kas izveidoja tādu kāršu noformējumu, kāds tas ir saglabājies līdz mūsdienām, – ar pīķi, kreici, kāravu un ercenu. Tāds dizains bija pietiekami efektīvs, lai kārtis kļūtu par masveida produkciju. Tomēr bija jāpaiet apmēram četriem gadsimtiem, lai kārtis kļūtu populāras. Angļi negribīgi pārņēma franču izveidoto dizainu un paši uzsāka kāršu izgatavošanu. Vēlāk arī amerikāņi sāka izgatavot kārtis, radot jaunus kāršu komplektus: ar spīdīgu aizmuguri, indeksiem, noapaļotiem stūriem un arī džokeru.
Līdzko amerikāņi sāka ražot kāršu komplektus, mākslinieki ieraudzīja jaunu un interesantu izpausmes jomu. Tādējādi radās vairāki kāršu izgatavotāji, un attīstījās vesels kāršu tirgus.
Blekdžeks (blackjack)
Blekdžeka vēsture ir sākusies Francijā apmēram 18. gadsimta sākumā. Tajā laikā šo spēli dēvēja par “vingt et un” jeb “divdesmit viens”. Vārds “blekdžeks” ir radies no spēles pirmās versijas, kad spēlētājam bija jāmaksā 10 pret 1, ja viņam bija melns pīķa kalps [black jack] un melns kreiča dūzis. 19. gs. blekdžeku sāka spēlēt arī Rietumu Amerikā. 1931. gadā azartspēles tika legalizētas Lasvegasā, un blekdžeks kļuva par populārāko spēli kazino. 1950. un 1960. gados tika publicētas grāmatas, kurās tika izmantota matemātiskā analīze, lai iemācītu spēlētājus uzveikt kāršu dalītāju. Eduarda Torpa (Edward Thorp) grāmata “Uzveic kāršu dalītāju” [Beat The Dealer] kļuva par bestselleru, bet blekdžeks – par populārāko spēli ASV.
Rulete
Arī ruletes vēsture ir interesants stāsts. Rulete franču valodā nozīmē “mazs rats”, un šī rata izcelsme ir neskaidra. Dažos avotos tiek minēts, ka ruletes ratu izgudroja 17. gadsimta matemātiķis Blēzs Paskāls. Citos avotos tiek minēts, ka ruletes rats ir cēlies Ķīnā un Eiropā nokļuvis ar dominikāņu mūku palīdzību.
18. gs. beigās Monako princis Čārlzs izmantoja ruletes ratu kā līdzekli, lai mazinātu savas karalistes finansiālās problēmas. Līdz ar to ruletes popularitāte strauji cēlās. 1842. gadā Fransuā un Luī Blanki [Francois and Louis Blanc] pārveidoja ruleti par tādu spēli, kādu mēs to pazīstam šodien. Abi francūži izdomāja spēli “Vienkāršā 0″ (“Single 0″), kuru tajā pašā laikā pārņēma arī amerikāņi. Vēlāk amerikāņi ratam pievienoja “Dubulto 0″ (“Double 0″), un tādā veidā tika radīta atšķirīga spēles versija, kuru pazīst kā amerikāņu ruleti.
