Saskaņā ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas sniegto informāciju kopējie valsts budžeta ieņēmumi no izložu un azartspēļu nozares pērn pārsniedz 93.5 milj. eiro. Tikmēr pašvaldību budžetos no azartspēļu nodokļa ieskaitīti vien 1.4 miljoni eiro.

Salīdzinot ar 2022. gadu, valsts ieņēmumi no nozares pieauguši par teju 14 milj. eiro. Valsts kasē kā azartspēļu un izložu nodoklis, un azartspēļu un izložu valsts nodeva ieskaitīti 48.93 miljoni eiro, kas ir par 3.8 miljoniem vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt 44.26 miljoni eiro ir pārējie nozares uzņēmumiem aprēķinātie nodokļi. Visbeidzot kā nodeva par preču loteriju organizēšanu iekasēti 0.32 milj. eiro.    

Ja runā tieši par aprēķināto azartspēļu nodokli 41.5 milj. eiro, tad 13.68 milj. eiro, jeb 33% no tā veido maksājumi par interaktīvajām azartspēlēm, 0.32 milj. eiro, jeb 1% - par totalizatora un bingo organizēšanu, un 27.5 milj. eiro, jeb 66% - par azartspēļu automātu un kazino galdu darbību.

Ja valdība būtu pildījusi solījumu un pašvaldības tāpat kā līdz 2020. gadam saņemtu 25% no azartspēļu nodokļa ieņēmumiem, pašvaldību budžetos tiktu ieskaitīti 10.37 milj. eiro. Uzziņai - 2020. gadā azartspēļu nodokļa ieņēmumu sadale starp valsti un pašvaldībām tika mainīta, samazinot pašvaldību daļu no 25% uz 5%. Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) katru gadu sarunās par budžetu aicina šo lēmumu pārskatīt, atgriežoties pie iepriekšējā ieņēmumu sadalījuma starp valsti un pašvaldībām. Savukārt Latvijas spēļu biznesa asociācija (LSBA) rosina pašvaldību budžetā atvēlēt vismaz 50% no azartspēļu nodokļa ieņēmumiem, kā arī ieņēmumus no azartspēļu nodokļa par interaktīvo azartspēļu un nodokļa par valsts mēroga izložu organizēšanu, no kā pašvaldības šobrīd nesaņem neko.

Ņemot vērā, ka Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes tuvāko gadu laikā paredz pašvaldībām izstrādāt priekšlikumus alternatīvo brīvā laika pavadīšanas veidu integrācijai teritorijās, kā arī ieguldīt procesu atkarību prevencijā, ir nepieciešams būtiski lielāks finansējums, citādi šīs apņemšanās ir tikai deklaratīvas.

Valsts ieņēmumi no nozares šajā gadā turpinās pieaugt, jo no 1. janvāra azartspēļu nodokļa kalendārā gada likme ir pacelta par 20% un šobrīd ir 6204 eiro par katru automātu līdzšinējo 5172 eiro vietā, un ruletei, kā arī kāršu un kauliņu spēlei – 33 696 eiro līdzšinējo 28 080 eiro vietā.

Kopumā Latvijā patlaban azartspēles organizē 19 uzņēmumi. No tiem - 8 komersanti organizē klātienes azartspēles 194 spēļu zālēs un 3 kazino, 4 komersanti organizē azartspēles 76 totalizatora likmju pieņemšanas vietās un 17 komersanti organizē licencētas interaktīvās azartspēles internetā. Azartspēļu un izložu nozares uzņēmumos kopā ir nodarbināti 2737 strādājošie.